Volframa karbīds ir neorganisks ķīmisks savienojums, kas satur vairākus volframa un oglekļa atomus. Volframa karbīds, kas pazīstams arī kā "cementēts karbīds", "cietais sakausējums" vai "cietmetāls", ir metalurģiska materiāla veids, kas satur volframa karbīda pulveri (ķīmiskā formula: WC) un citas saistvielas (kobaltu, niķeli utt.).

To var presēt un veidot pielāgotās formās, to var precīzi slīpēt, kā arī to var sametināt ar citiem metāliem vai piestiprināt pie tiem. Dažādus karbīda veidus un pakāpes var izstrādāt atbilstoši vajadzībām paredzētajam pielietojumam, tostarp ķīmiskajā rūpniecībā, naftas un gāzes rūpniecībā un jūras jūrniecībā kā kalnrūpniecības un griezējinstrumentus, veidnes un matricas, nodiluma detaļas utt.

Volframa karbīds tiek plaši izmantots rūpnieciskajās mašīnās, nodilumizturīgos instrumentos un pretkorozijas iekārtās.

Volframa karbīda urbji ir mazi griezējinstrumenti, ko izmanto griešanai, urbšanai, slīpēšanai un virsmas apdarei. Tie ir izgatavoti no volframa karbīda, kas ir ārkārtīgi ciets un darbojas lielā ātrumā, lai iegūtu precīzas griešanas malas. Bieži izmanto CNC apstrādē, zobu urbšanā un materiālu atgratniecībā.

Volframa karbīda urbji ir 3 reizes stingrāki nekā tērauds. Tā kā volframa karbīds ir tik ciets materiāls, tas spēj saglabāt asumu, padarot to par ļoti efektīvu griezējinstrumentu. Karbīda urbji griež un nošķeļ zobu struktūru, nevis slīpē, kā to dara dimanta urbji, tādējādi radot daudz gludāku apdari. To plaši izmanto elektriskajos un pneimatiskos instrumentos.

Karbīda urbjus plaši izmanto metālapstrādē, instrumentu ražošanā, mašīnbūvē, modeļu inženierijā, kokgriezumos, juvelierizstrādājumu izgatavošanā, metināšanā, fāzēšanā, liešanā, atgratēšanas procesā, slīpēšanā, cilindru galvas atveru veidošanā un skulptūru veidošanā. Tos izmanto arī kosmosa, autobūves, zobārstniecības, akmens un metāla skulptūru, kā arī metāla kalšanas nozarēs, un tās ir tikai dažas no tām.